Likums par zemes dzīlēm nosaka, ka monitorings ir zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma.
Līdz ar to zemes dzīļu kvalitātes un bīstamo ģeoloģisko procesu novērtēšanai un prognozēšanai ir nepieciešamas vairākas novērojumu sistēmas: pazemes ūdeņu, bīstami piesārņoto vietu, augsnes un cilmiežu ģeoķīmiskais monotorings, mūsdienu ģeiliģisko procesu, jūras dibennogulumu piesārņojuma un seismiskais monitorings (tos paredz Latvijas zemes dzīļu koncepcija). Jāizšķir valsts monitorings, kas reģistrē dažādus fona un anomālos parametrus visā valsts teritorijā, un lokālais monitorings, kas risina konkrētas problēmas konkrētās teritorijās.
Rīnūžu vadlīnija;
Baltās baznīcas vadlīnija;
Kanāls Mīlgrāvja caurtecē;
Sarkandaugavas kuģu ceļš.
1) Daugavgrīvas vadlīnija (Komētforta dambja rajons)
2) Ķīpsalas rajons (Jahtkluba pieejas izveide)
